Drons un rudens

Kā to ir grūti nepamanīt, nāk rudens. Lai arī katram gadalaikam piemīt savs skaistums, nereti tieši rudeni mēs uzskatām par skaistāko. Un, kā gan ne – krāsainas lapas, rīta miglas, un… un strauji mainīgi laikapstākļi – piepeši vienā mirklī nez no kurienes uzrodas lietus, lai pēc mirkļa jau pārstātu, atstājot mums vien spilgtu varavīksnes loku. 

Skaisti. Bet – kā tad īsti ir ar droniem rudenī?

Ar lietu, šķiet, viss skaidrs – lielais vairums dronu nav paredzēti lidot lietū, un, piekritīsiet, lietainā laikā arī varam necerēt uz īpaši izdevušos foto vai video. 

Cita lieta, ka uz augšu kāpjošā dūmaka pēc lietus var dāvāt skaistus kadrus, taču atceramies par rudens laikapstākļu straujo dabu – gāziens var uznākt pietiekami strauji, lai būtu iemesls, lidojot turēt acis vaļā un skatīties, kas notiek apkārt. Protams, tas ir jādara arī labos laikapstākļos, taču, ja tie ir mainīgi, šim aspektam ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Migla

Jā, daudzi teiks, ka lidojuši miglā bez starpgadījumiem, un jāpiekrīt, ka patiešām nav jau tā, ka drons, ielidojot dūmakā vai lietutiņā, noraustās un krīt zemē kā nošauta pīle. -Protams, ne. Un protams, ka vilinājums ir liels – migla mēdz būt ļoti skaista, un tās vāli, saullēktā veļoties pāri pļavai, prasīt prasa pamēģināt Mavic 2 Pro vai Zoom Motionlapse režīmu:

Tomēr vienmēr ir vērts atcerēties, ka dronā ir arī mitruma sensori, kuru nostrādāšana, iespējams, neatstās negatīvas sekas uz turpmākiem lidojumiem, taču pilnīgi noteikti būs (pamatots) iemesls garantijas remonta atteikumam no ražotāja puses. Un, zināms, ka elektronika un ūdens nav draugi, bet mitruma sekas var pieteikt sevi arī pakāpeniski – pirmajā brīdī šķiet, ka viss darbojas un paliekošu problēmu nav, bet paiet nedēļa, un kaut kas nav kārtībā. Tas attiecas ne vien uz droniem, bet arī uz telefoniem, datoriem un planšetēm.

Par laimi, ja ir runa par rīta vai vakara miglu, tā reti kad ir viendabīga un pirmām kārtām paceļas zemākās vietās – ir pietiekami labas izredzes atrast (pat ne lielu) uzkalniņu, no kura varam startēt un nosēsties bez mazākā riska. Tomēr, jāņem vērā, ka, ja rīta stundās, saulei ceļoties augstāk, migla izklīst, tad vakarā notiek pretēji – tā kļūst biezāka un ceļas augstāk. 

Tā vai citādi – nonākot miglā, ir krietni apgrūtināta orientēšanās ne vien uz zemes, bet arī gaisā. Arī skaņa miglainā tiek slāpēta vairāk, tāpēc var gadīties, ka attālumā, kurā parasti gana skaidri dzirdam drona propelleru dūkoņu, nedzirdam neko. Jā, labi, ka ir tāda lieta, kā drona atmiņā ierakstīts mājas punkts un iespēja tajā atgriezties.

Īsāk sakot – ir skaisti, bet rēķināmies ar to, ka darām to paši uz savu risku. Esam apdomīgi un lidojam droši!

Vējš

Protams, ar vēju mums darīšana visos gadalaikos. Un ātrāk vai vēlāk mēs sastopamies ar to, ka drona lidojuma augstumā vējš var būt jūtami spēcīgāks, kā tas mums šķiet, uz zemes esot.

Jautājums: cik lielā mērā tas ir bīstami mūsu dronam, un kā varam, uz zemes stāvot, saprast, cik spēcīgs ir vējš tur, demitus vai pat simts metrus augstāk? –Te talkā nāk tie ierastā DJI Go 4 aplikācija: 

Go 4 aplikācijas ekrāna apakšējais kreisais stūris spējīgs rādīt vienu no lietām pēc mūsu izvēles – karti vai arī drona telpiskās orientācijas "bumbuli" (pārslēdzamies, iebakstot ar pirkstu miniatūrā "⊕ " kartes/rinķa labajā augšmalā. 

Tad lūk – ja ļaujam dronam "karāties uz vietas", tad vērojot nosacītā "ūdens līmeņa" izmaiņas varam spriest par to, cik slīpi un kādā virzienā dronam ir jānostājas, lai kompensētu vēju. Jo spēcīgāk pūš, jo slīpāka (attiecībā pret horizontālo plakni) pozīcija dronam jāieņem, lai noturētos uz vietas.

Cita starpā, arī pati aplikācija notificē mūs par to, ka, dronaprāt, vējš ir pārlieku spēcīgs un prātīgāk būtu nosēsties.

Vai to darīt vai ne – par to katrs var lemt pēc savas pieredzes un gatavības riskēt. 

Tā pa īstam aktuāla problēma kļūst, ja, atlaižot pults sviras, drons nespēj noturēties uz vietas un iet pa vējam. 

Maksimālais slīpums, kuru drons spējīgs ieņemt, lai sasniegtu attiecīgajā režīmā maksimālo ātrumu ir atšķirīgs dažādiem modeļiem, piemēram, Mavic 2 "P" režīmā tie ir 25°, un sporta režīmā – 35°. Phantom 4 stantarda režīmā tie ir tiem paši 25°, bet sporta režīmā – veseli 42°. Tiesa, jāņem vērā, ka P4 ir krietni lielāka "sānu bura" un citādi izvietots smaguma centrs, kā Mavic – praksē abu modeļu maksimālie ātrumi sporta režīmā neatšķiras un ir 72 km/h, resp., 20 m/s. 

Standarta režīmā maksimālais ātrums ir ap 50 km/h, tātad, kolīdz vējš spēcīgāks par 14 m/s, nepārslēdzoties uz sporta režīmu, noturēties uz vietas nesanāks.

Jāliek gan aiz auss, ka ražotāja norādītā drona spēja pretoties vējam, piemēram, priekš Mavic 2 ir 29-38 kilometri stundā (8 - 10.5 m/s) – pat, ja vējš būs lēnāks par drona maksimālo ātrumu, iespējams, nāksies piepalīdzēt ar roku (pulti) un nepārtraukti saņemt stipra vēja brīdinājuma notifikācijas.

Situācijā, kad sajūtam, ka vējš drona lidojuma augstumā ir pārāk spēcīgs, lai tomēr nokļūtu mājās, lidojam zemāk – tur vējš vienmēr vājāks. 

Un, galvenais, jau pirms lidojuma novērtējam situāciju un koriģējam lidojuma plānu – ja turpceļā skaisti sērfojam pa vējam, rēķināmies, ka atpakaļceļš būs krietni lēnāks, ilgāks un prasīs daudz vairāk bateriju enerģijas. Atgriežamies ar pietiekam rezervi un, sliktākajā gadījumā, jau laicīgi meklējam piemērotu "variantu B", kur nosēsties.

Tāpat, atceramies arī par baterijām – naktīs mēdz būt visai dzestrs, un, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu aukstajos gadalaikos, gādājam, lai to temperatūra būtu atbilstoša drošam lidojumam.

Bet, ja ir šaubas par laikapstākļu piemērotību lidojumam, labāk nelidojam vispār. Drons ir domāts priekam, nevis bēdām.

-Lai jums lieliskas rudens bildes un drons vienmēr atgriežas!

Nav komentāru

Komentēt