Kam jāpievērš uzmanība, lidojot aukstumā

Ziema gandrīz jau klāt, un, šķiet, ir īstais brīdis pastāstīt par lietām, kuras jāņem vērā, izmantojot dronu aukstumā.

-Šķiet, kādas gan varētu rasties problēmas – lidosim, kā parasti. Par visu pēc kārtas:

Sāksim ar draudzīgu brīdinājumu – lidošana pazeminātā temperatūrā saistīta ar papildu riskiem – ja paskatāmies sava drona lietošanas pamācībā un tehniskajos datos, redzēsim, ka, atšķirībā no modeļa, kā lietošanai pieļaujamā apkārtējās vides temperatūra ir 0° - 40°C vai -10° – 40°C atkarībā no modeļa. 

Iztulkojot šos skaitļus – zem mīnus 10° lidošana nav pieļaujama – baterijas uzsilšana lidojuma laikā nekompensē atdzišanas ātrumu zemajā temperatūrā. Prakse rāda, ka jebkurš lidojums temperatūrā zem 5°C prasa īpaši rūpīgu sagatavošanos – tāpat, prieka pēc vien, iespējams, nav vērts lieki riskēt.

Galvenā sāpe – baterijas

Kā viegli saprast, baterija ir kritiski svarīga drona detaļa  – kolīdz apstājas strāvas padeve, apstājas arī drona elektromotori un lidaparāts nenovēršami krīt. Zināms, bateriju veiktspēja aukstumā ievērojami samazinās – domājams, ne viens vien no mums ir sastapies ar viedtelefona pēkšņu izslēgšanos, piemēram, slēpojot.

Lidojot ar dronu, mums ir darīšana ar veselām trim ierīcēm, kuras darbojas no baterijām – pats drons, pults un ekrāns – mobilā ierīce (planšete, telefons, CrystalSky ekrāns). 

Ar pulti, šķiet, problēmu rašanās ticamība ir viszemākā – sekojam līdzi, tās akumulators pirms lidošanas ir pilns un pirms lietošanas neatstājam pulti aukstumā (Mavic un Spark dronu pultīm piemērota vieta būtu jakas iekškabata). Ja nu tomēr – drons, pazaudējis pulti, pēc mirkļa to sapratīs un, atkarībā no iestatījumiem, vai nu paliks karājoties vietā, kur pazaudēja sakarus, laidīsies zemē vai atgriezīsies mājās – atceramies iestatīt apstākļiem piemērotāko uzvedību (vairumā gadījumu, šķiet, atgriešanās mājās ir racionālākā izvēle).

Arī ekrāna loma pati par sevi lidojumam nav kritiska – protams, straumētais video, karte un telemetrijas informācija ir ļoti noderīga un tās pazušana rada zināmas neērtības, taču šī iemesla dēļ drons vēl zemē nekrīt – to ir iespējams vai nu manuāli, vai, izmantojot Return To Home pogu, atgriezt mājas punktā un nosēdināt. Lai aiztaupītu sev lieku nervozēšanu, vēlams pirms lidojuma uzlādēt ierīci. Ir piloti, kuri mobilās ierīces sildīšanai izmanto tūrisma piederumu veikalos nopērkamos roku/kāju sildītājus. CrystalSky monitoru īpašniekiem dzīvi atvieglo noņemamā (tātad, kabatā viegli uzsildāmā) baterija. 

Te nu būsim nonākuši pie svarīgākā – paša drona. Protams, ka Inspire 2, Matrice sērijas un Mavic 2 Enterprise lietotājiem ir vieglāk – šo dronu baterijām ir pašuzsildīšanās režīms, taču, būsim atklāti – lielākā daļa no mums lido ar Spark, Mavic un Phantom sērijas droniem, kam šāda pašuzsildošā baterijas režīma nav (Phantom 3 sērijas droniem ir pieejams speciāls sildītājs). 

Pirmais, kam sekojam līdzi, ir baterijas uzlādes līmenis – pirms lidojuma noteikti uzlādējam baterijas. Ja drons ilgāku laiku stāvējis dīkā, atceramies, ka bateriju ilgmūžības saglabāšanas dēļ tām ir iestrādāta automātiskās izlādes funkcija – ja noteiktu dienu skaitu (DJI Go aplikācijas iespējams iestatīt no 1 līdz 10 dienām ilgu laiku) drons netiek lietots un baterija ir pilnībā uzlādēta, ieslēdzas pašizlādes režīms, kurš trīs dienu laikā izlādē bateriju līdz 65% uzlādes līmenim. 

Mavic 2 (Pro un Zoom) īpašnieki var nelauzīt galvu par šo iestatījumu – šiem droniem ir iekodēts 10 dienu pašizlādes sākuma periods, un to nav iespējams mainīt. 

Ja esam ziņkārīgi un laiku pa laikam piespiežam baterijas podziņu, lai apskatītos uzlādes līmeni, pašizlādes ieslēgšanos tā arī nesagaidīsim – pogas piespiešana atiestata pašizlādes "pulksteni" – ja bijām iestatījuši trīs dienas, un otrās dienas vakarā piespiežam pogu, baterija uzsāks pašizlādi nevis nākošajā dienā, bet gan pēc trim dienām.

Kā jau katrai nūjai, arī šai ir divi gali – ja pa ziemu lidot netaisāmies, pirms drona nolikšanas ziemas miegā uzlādējam bateriju līdz 50-65% līmenim. Glabāšanas laikā baterijas lādiņš lēni krītas – ja pēc pēdējā rudens lidojuma noliekam dronu bēniņos ar izlidotām tukšām baterijām, baterija var izlādēties pārlieku, un, tam notiekot, nāksies iegādāties jaunu bateriju – veco vairs uzlādēt nebūs iespējams. Ideālā gadījumā vismaz reizi trīs mēnešos baterija būtu jāuzlādē pilnībā un jāizlido (ja pēc tam kādu laiku lidot negrasāmies, uzlādējam to līdz pusei).

Aukstumam pieskaņojam arī lidošanas stilu – nebūtu prātīgi censties lidot maksimālos režīmos – tā ir papildu slodze gan baterijām, gan drona korpusam (plastmasa aukstumā kļūst cietāka un zaudē elastību). Pēc pacelšanās ļaujam dronam kādu brīdi pakarāties uz vietas lai baterija paspētu papildus uzsilt. Atkarībā no modeļa, DJI Go aplikācija brīdinās, ja baterijas temperatūra ir zem 15°C. Normāla darba temperatūra baterijai ir virs 20°C, bet lidojumā tā uzsilst vēl vairāk.

Padomājam arī par sevi

Ne jau baterijām vien var kļūt auksti – arī pašam pilotam būtu prātīgi saģērbties silti, kā nekā, pilotējot dronu, mēs stāvam, daudz nekustoties. Skaidra lieta, ka salst arī rokas – risinājums varētu būt cimdi bez pirkstiem (ja nevēlamies speciāli tādus iegādāties, varam nogriezt pusi īkšķa un rādītājpirksta esošajiem, bet tādu vai citādu iemeslu dēļ, bieži nelietotiem, cimdiem. Ir pieejami arī cimdi, ar kuriem var vadīt ierīci ar skārienekrānu, tos nenovelkot (pirkstu galos iestrādāts elektrovadošs materiāls).

Īpašu uzmanību veltām laikapstākļiem

Galvenie riski no laika apstākļu viedokļa ir saistīti ar mitrumu – kā zināms, elektroniskās ierīces nepavisam nesadzīvo ar mitrumu, un migla, lietus vai sniegs var pat neatgriezeniski sabojāt dronu – lai arī viegls sniedziņš diezin vai novedīs pie kritiena, tā iekļūšana ierīcē neko labu ne mehāniskajām, ne elektroniskajām komponentēm, nenesīs.

Padomājam arī par sausu pacelšanos un nolaišanos – vai nu izmantojam īpašos pacelšanās-nolaišanās paliktņus, vai šadā lomā izmantojam drona mugursomu (ja tā ir pietiekami liela un stabili novietojama), vai arī iemācāmies palaist un noķert dronu no rokas (uzmanīgi – sargiet pirkstus).

Protams, ja ir darīšana ar sasalstošu miglu vai lietu, domas par lidošanu uzreiz metam pie malas.

Atceramies arī par straujas temperatūras maiņas ietekmi – iznesot no telpām ārā (vai otrādi), varam sastapties ar aizsvīduma/kondensāta veidošanos ierīces optikā un citviet.

Ne jau viss ziemā slikti – ir arī labās ziņas

Ja paraugāmies no saulainās puses, ziemas apstākļiem ir arī pozitīvie aspekti – bieži vien ziemas gaiss ir mierīgāks (varam bez izsmērēšanās iegūt garākas ekspozīcijas foto), gaiss ir blīvāks (propelleru aerodinamiskā efektivitāte pieaug), un, kas īpaši patīkami – ziemas skati mēdz būt ļoti skaisti ainaviskā ziņā.

Te gan jāpiebilst, ka fotogrāfēšanai un filmēšanai ziemā ir sava specifika – ja atstājam kameru automātiskajā režīmā, fotogrāfijas sanāks pelēcīgas. Iemesls? -Kameras automātiskais režīms izvēlas ekspozīciju tā, lai no visiem sensora pikseļiem izrēķināts vidējais gaišums būtu 18% pelēks. Vasarā un rudenī nereti tas dod pilnīgi akceptējamus rezultātus, bet baltajos ziemas apstākļos tas nenovēršami noved pie sniega, kurš ir pelēks. 

Cīnāmies ar to vai nu ar manuālā kameras iestatījumu režīma izmantošanu, vai arī izmantojam ekspozīcijas kompensēšanas iespēju (atkarīgs no drona modeļa). Pārgaismot attēlu par 0.5 stopu būtu labs pirmais mēģinājums. Nobildējam, novērtējam, un izdarām korekcijas, ja nepieciešams. Un, protams, fotografējam RAW formātā – tas dos papildu manevra iespējas gan pārgaismoto, gan neizgaismoto detaļu atgūšanā, gan arī baltās krāsas balansa iestatīšanā/mainīšanā pēcapstrādes laikā.

Video gadījumā atceramies par kameras slēdža ātruma korekciju ar filtru palīdzību – saulaina un sniegota ainava ir ļoti gaiša, un, ja neuzliekam sava drona kamerai pietiekami tumšas brilles, slēdža ātrums būs daudz ātrāks par vēlamajām, teiksim, 1/50s…

Kopsavilkums:

• īpaši uzmanīgi ar baterijām – gādājam, lai tās ir pilnībā uzlādētas un siltas;

• esam piesardzīgi ar paredzamā lidojuma laika un attāluma noteikšanu – aukstuma ietekmē baterijas uzlādes līmenis var mainīties visai strauji, un nebūtu pareizi paļauties uz tikpat ilgu un tālu lidojumu, pie kāda esam pieraduši siltajā gada daļā;

• ģērbjamies silti;

• nelidojam nepiemērotos laikapstākļos. Visu veidu mitrums, kā arī sals nenāk par labu ne dronam, ne tā pilotam;

• ja fotografējam vai filmējam sniegotu ainavu, izmantojam manuālos kameras iestatījumus vai arī kompensējam ekspozīciju automātiskajiem režīmiem, palielinot ekspozīciju.

Ja pavisam īsi, tad ar lidošanu ziemā ir tāpat, kā ar braukšanu ziemā – izmantojam galvu!

1 komentārs - Kam jāpievērš uzmanība, lidojot aukstumā

Komentēt